Melnkalne Pamatinformācija
| Vietējais laiks | Tavs laiks |
|---|---|
|
|
|
| Vietējā laika josla | Laika joslu starpība |
| UTC/GMT +1 stunda |
| platums / garums |
|---|
| 42°42'36 / 19°24'36 |
| iso kodējums |
| ME / MNE |
| valūta |
| eiro (EUR) |
| Valoda |
| Serbian 42.9% Montenegrin (official) 37% Bosnian 5.3% Albanian 5.3% Serbo-Croat 2% other 3.5% unspecified 4% (2011 est.) |
| elektrība |
 C tips Eiropas 2 kontaktu F tipa Shuko kontaktdakša |
| Nacionālais karogs |
|---|
 |
| kapitāls |
| Podgorica |
| banku saraksts |
| Melnkalne banku saraksts |
| populācija |
| 666,730 |
| apgabalā |
| 14,026 KM2 |
| GDP (USD) |
| 4,518,000,000 |
| tālruni |
| 163,000 |
| Mobilais telefons |
| 1,126,000 |
| Interneta mitinātāju skaits |
| 10,088 |
| Interneta lietotāju skaits |
| 280,000 |
Melnkalne ievads
|
Melnkalnes platība ir tikai 13 800 kvadrātkilometri. Tā atrodas Eiropas Balkānu pussalas ziemeļcentrālajā daļā, Adrijas jūras austrumu krastā, ziemeļrietumos savienota ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Albāniju, ziemeļrietumos ar Bosniju un Hercegovinu un rietumos ar Horvātiju. Klimats galvenokārt ir mērens kontinentālais klimats, un piekrastes apgabalos valda Vidusjūras klimats. Galvaspilsēta ir Podgorica, oficiālā valoda ir Melnkalne, un galvenā reliģija ir pareizticīgā. Kopsavilkums Melnkalni sauc par Melnkalnes Republiku, tās platība ir tikai 13 800 kvadrātkilometri. Atrodas Balkānu pussalas ziemeļcentrālajā daļā Eiropā, Adrijas jūras austrumu krastā. Ziemeļaustrumi ir savienoti ar Serbiju, dienvidaustrumi ar Albāniju, ziemeļrietumi ar Bosniju un Hercegovinu un rietumi ar Horvātiju. Klimats galvenokārt ir mērens kontinentālais klimats, un piekrastes apgabalos valda Vidusjūras klimats. Vidējā temperatūra janvārī ir -1 ℃, un vidējā temperatūra jūlijā ir 28 ℃. Gada vidējā temperatūra ir 13,5 ℃. No mūsu ēras 6. līdz 7. gadsimtam daži slāvi šķērsoja Karpatus un migrēja uz Balkāniem. 9. gadsimtā slāvi Melnkalnē pirmo reizi nodibināja valsti "Duklia". Pēc Pirmā pasaules kara Melnkalne pievienojās Dienvidslāvijas Karalistei. Pēc Otrā pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no sešām Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1991. gadā Yuannan sāka sadalīties. 1992. gadā Melnkalne un Serbija izveidoja Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku. 2003. gada 4. februārī Dienvidslāvijas federācija mainīja nosaukumu uz Serbiju un Melnkalni. Melnkalne 2006. gada 3. jūnijā pasludināja savu neatkarību. Tā paša gada 22. jūnijā Serbijas un Melnkalnes Republika oficiāli nodibināja diplomātiskās attiecības. 2006. gada 28. jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas 60. Ģenerālā asambleja vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Melnkalnes Republikas uzņemšanu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 192. dalībvalsti. Kopumā Melnkalnē dzīvo 650 000 iedzīvotāju, no kuriem Melnkalne un serbi ir attiecīgi 43% un 32%. Valsts valoda ir Melnkalne. Galvenā reliģija ir pareizticīgo baznīca. Melnkalnes ekonomika kara un sankciju dēļ ilgu laiku ir bijusi gausa. Pēdējos gados, uzlabojoties ārējai videi un veicinot dažādas ekonomiskās reformas, Melnkalnes ekonomika ir uzrādījusi atjaunojošu izaugsmi. 2005. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 2635 eiro (aptuveni 3110 ASV dolāri). |