Latvijas, pilnā Latvijas Republikas nosaukumā, platība ir 64 589 kvadrātkilometri, tai skaitā 62 046 kvadrātkilometri zemes un 2543 kvadrātkilometri iekšējā ūdens. Rīgas jūras līcis atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā uz rietumiem pretī Baltijas jūrai (307 kilometrus gara krasta līnija) uz rietumiem. Ziemeļos tā robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidos ar Lietuvu un dienvidaustrumos ar Baltkrieviju. Reljefs ir zems un līdzens, pauguriem austrumos un rietumos. Kopējais robežas garums ir 1841 kilometrs, tostarp 496 kilometri krasta līnijas. Ar vidējo 87 metru augstumu reljefa forma ir pauguri un līdzenumi, kuros dominē podzols, un apmēram puse no tā ir aramzeme. Mežu pārklājums ir 44%, un ir 14 tūkstoši savvaļas sugu. Ir 14 000 upju, no kurām 777 ir garākas par 10 kilometriem. Galvenās upes ir Daugava un Gaoja. Teritorijā ir daudz ezeru un purvu. Ir 140 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 kvadrātkilometru, un lielākie ezeri ir Lubāna ezers, Rāznas ezers, Egures ezers un Burteneks. Klimats ir starpposma veids pārejai no okeāna klimata uz kontinentālo klimatu. Vasarā vidējā temperatūra dienā ir 23 ℃, vidējā temperatūra naktī ir 11 ℃, vidējā temperatūra piekrastes rajonos ziemā ir mīnus 2-3 ℃, bet piekrastes rajonos mīnus 6-7 ℃. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 633 mm. Mitrums ir augsts, un apmēram pusi gada ir lietus un sniegs.

Valsts ir sadalīta 26 rajonos un 7 rajona līmeņa pilsētās ar 70 pilsētām un 490 ciematiem. Galvenās lielās pilsētas ir: Rīga, Daugavapils, Liepāja, Jargava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne.

9000. gadā pirms mūsu ēras agrākā cilvēka darbība notika Latvijā, kas pieder Eiropas rasei. Klases sabiedrība radās 5. gadsimtā. Agrīnā feodālā hercogiste tika izveidota 10.-13. No 12. gadsimta beigām līdz 1562. gadam to iebruka ģermāņu krusta kari un vēlāk tas piederēja Delivonijas režīmam. No 1583. līdz 1710. gadam to sadalīja Zviedrija un Polija-Lietuva. Latviešu tauta izveidojās 17. gadsimta sākumā. No 1710. līdz 1795. gadam to okupēja cariskā Krievija. Laikā no 1795. līdz 1918. gadam Latīņamerikas austrumu un rietumu daļas sadalīja attiecīgi Krievija un Vācija. Neatkarība tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. Buržuāziskās Demokrātiskās Republikas izveidošana tika paziņota 1922. gada 16. februārī. 1940. gada jūnijā Padomju armija, kas atradās Latā un balstījās uz Molotova-Ribentropa slepeno papildprotokolu un nodibināja padomju varu, tā paša gada 21. jūlijā tika izveidota Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas 5. augustā tika iekļauta Padomju Savienībā. . 1941. gada vasarā Hitlers uzbruka Padomju Savienībai un okupēja Latviju. No 1944. gada līdz 1945. gada maijam Padomju Sarkanā armija atbrīvoja visu Latvijas teritoriju un Latvija tika reintegrēta Padomju Savienībā. 1990. gada 15. februārī Latvija pieņēma deklarāciju par valstiskās neatkarības atjaunošanu un 27. februārī atjaunoja iepriekšējo karogu, valsts emblēmu un valsts himnu. 4. maijā Latvijas Augstākā padome oficiāli pieņēma "Neatkarības deklarāciju" un mainīja nosaukumu uz Tvijas Republiku. 1991. gada 22. augustā Latvijas Augstākā padome paziņoja, ka Latvijas Republika ir atjaunojusi neatkarību. Tā paša gada 6. septembrī Padomju Valsts padome atzina savu neatkarību, un 17. septembrī Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Valsts karogs: tas ir horizontāls taisnstūris, kura garuma un platuma attiecība ir aptuveni 2: 1. No augšas uz leju tas sastāv no trim paralēlām horizontālām sarkanas, baltas un sarkanas svītrām. Jau 13. gadsimtā Latvijā dzīvojošie latga ļaudis izmantoja sarkanos, baltos un sarkanos karogus. Šis valsts karogs de facto tika legalizēts 1918. gadā, un valsts karoga krāsas un proporcijas tika noteiktas 1922. gadā. 1940. gadā Latvija kļuva par bijušās Padomju Savienības republiku. Tajā laikā valsts karogs bija baltas un zilas krāsas ūdens viļņu raksts bijušās Padomju Savienības karoga apakšējā daļā. Latvija 1990. gadā pasludināja neatkarību, un sarkanie, baltie un sarkanie karogi, kas simbolizē Latvijas nacionālo vienotību, tika izmantoti kā valsts karogs.

Latvijā ir 2 281 300 iedzīvotāju (2006. gada decembris). Latvieši bija 58,5%, krievi - 29%, baltkrievi - 3,9%, ukraiņi - 2,6%, poļi - 2,5%, bet lietuvieši - 1,4%. Turklāt ir tādas etniskās grupas kā ebreji, čigāni un igauņi. Oficiālā valoda ir latviešu, un parasti tiek izmantota krievu valoda. Galvenokārt tic romiešu katolicismam, protestantu luterāņu un austrumu pareizticīgajiem.

Latvijai ir labs ekonomiskais pamats. Tās pamatā ir rūpniecība, lauksaimniecība un lopkopība. Tā ir ekonomiski attīstīta valsts gar Baltijas jūru. Tā ir viena no attīstītākajām un plaukstošākajām bijušās Padomju Savienības teritorijām. Starp trim Baltijas valstīm tās rūpniecība Pirmajā vietā ir lauksaimniecība, otrajā vietā. Papildus meža resursiem (2,9 miljoni hektāru) ir arī neliels daudzums celtniecības materiālu, piemēram, kūdra, kaļķakmens, ģipsis un dolomīts. Galvenās rūpniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, tekstilizstrādājumi, kokapstrāde, ķīmiskās vielas, mašīnu ražošana un kuģu remonts. Lauksaimniecība ietver stādīšanu, zvejniecību, lopkopību un citas nozares, un lauksaimniecība un lopkopība ir ļoti attīstīta. Apstrādātā zeme aizņem 39% no kopējās platības, sasniedzot 2,5 miljonus hektāru. Kultūras galvenokārt ir stādīti graudi, lini, cukurbietes, mieži, rudzi un kartupeļi. Puse no aramzemes tiek izmantota lopbarības kultūru audzēšanai. Lauksaimniecībā dominē lopkopība, galvenokārt audzējot slaucamas govis un cūkas. Biškopība ir ļoti izplatīta. Lauksaimniecība ietver tādas nozares kā stādīšana, zivis un lopkopība. 30% valsts iedzīvotāju dzīvo laukos, no kuriem 15% no visiem valsts iedzīvotājiem ir lauksaimniecības iedzīvotāji.

Rīga: Latvijas galvaspilsēta Rīga ir lielākā centru pilsēta un vasaras kūrorts Baltijas reģionā, kā arī pasaulslavena osta. Senatnē te gāja cauri Rīgas upei, un pilsēta ieguva savu nosaukumu. Rīga atrodas Baltijas valstu centrā, robežojas ar Rīgas jūras līci. Pilsēta stiepjas abos Daugavas krastos un atrodas 15 kilometrus uz ziemeļiem no Baltijas jūras. Rīgas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti svarīgs. Tā atrodas Rietumeiropas un Austrumeiropas, Krievijas un Skandināvijas krustojumā. Tās ostai ir svarīga stratēģiska nozīme, un tā ir pazīstama kā "Baltijas jūras sitošā sirds". Tā kā Rīgu ierobežo upe un ezers, to sauc arī par trim upēm un vienu ezeru.Trīs upes attiecas uz Daugavas upi, Lierubas upi un pilsētas kanālu, bet otrs - uz Jishi ezeru. Tā platība ir 307 kvadrātkilometri. Vidējā temperatūra janvārī ir -4,9 ℃, un vidējā temperatūra jūlijā ir 16,9 ℃. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 740 000, kas ir viena trešdaļa valsts iedzīvotāju.

Britu rakstnieks Greiems Grīns, kurš 30. gados viesojās Rīgā, uzrakstīja frāzi "Rīga, Parīze ziemeļos". Abās ietves pusēs ir modernas kafejnīcas un restorāni, un pilsētas komerciālās un izklaides aktivitātes plaukst. Radisson Slavyanska paviljons atrodas pie Daugavas, un tajā ir vispilnīgākās konferenču iespējas valstī, no kuras paveras skats uz vecpilsētu. Ēdiens Rīgā ir līdzīgs citām Ziemeļvalstīm, taukains un bagātīgs, taču tajā ir arī savi īpatnības, piemēram, krēmveida miežu zupa un piena zivju zupa, pīrāgi ar bekonu un sīpoliem, kā arī brūnās maizes pudiņš. Vietējie iedzīvotāji labprāt dzer alu.

Nozare ietver kuģu būvi, elektroierīces, mašīnas, transportlīdzekļus, stiklu, tekstilizstrādājumus, patēriņa preces un pārtikas pārstrādes rūpniecību. Pilsētā ir ērti transporta pakalpojumi, un starptautiskā lidosta, kravas osta, pasažieru osta un sakaru iespējas sniedzas visos virzienos. Padomju laikā Rīga bija nozīmīga osta ar vairāk nekā 8 miljonu tonnu apgrozījumu.